Ventilācija
Kāpēc nepieciešama ventilācija
Projektējot dzīvojamo māju bieži vien tiek piedāvāta tikai dabīgā ventilācija vai mehāniskā, kurā ir paredzēta gaisa nosūce sanmezglos un tvaika nosūce virs plīts. Šāds risinājums ietaupa sākotnejās izbūves izmaksas, bet netiek padomāts par enerģijas resursu ekonomiju ēkas ekspluatācijas laikā. Pasūtītājs būvējot vai remontējot māju, siltuma taupīšanas nolūkā un komfortam, nomaina logus, siltina ēkas ārsienas un veic citus pasākumus, lai taupītu energoresursus, aizmirstot, ka telpu siltināšana un noblīvētie logi prasa arī pastiprinātu telpu vēdināšanu. Plānojot gaisa plūsmu mājoklī, jāparedz, kur svaigais gaiss ieplūdīs un kur izmantotais aizplūdīs. Šie procesi viens bez otra nav iedomājami – ja kāds izpaliek, vēdināšana nenotiek. Parasti svaigais gaiss ienāk caur logiem, ventilācijas atverēm vai gaisa pievadiem istabās, bet to aizvada projām no virtuvēm vai vannas istabām un tualetēm. Cik daudz gaisa izplūdīs caur tualeti, vannas istabu un virtuvi, tieši tik daudz no kaut kurienes jāpaņem vietā. Ja logi un durvis ir labi noblīvēti, bet īpašu ieplūdes atveru nav, ventilācija ir apgrūtināta un gaiss visam mājoklim tiek iesūkts, kā pagadās, piemēram, no smirdošas kāpņu telpas, tualetes vai istabas, kurā smēķē. Tāpat nav labi dzīvokli apgādāt ar piesārņotu gaisu no ielas puses. Tāpēc efektīvāka noteikti būs mehāniskā ventilācija, kas darbosies patstāvīgi – neatkarīgi no laika apstākļiem un gaisa kvalitātes.
Dabīgā ventilācija, jeb vēdināšana
Vienkāršākais ēku ventilācijas veids – dabīgā ventilācija, kad gaiss iekļūst telpās caur ēkas logu vai durvju spraugām. Gaiss aizplūst pa vertikālajiem gaisa vadiem vai dūmvadiem, jo telpā sasilušais gaiss ceļas uz augšu. Agrāk, kad ēkas bija pietiekami nehermētiskas, energoresursi lēti, šis ventilācijas veids cilvēkiem visbiežāk likās pietiekams.
Dabīgās ventilācijas trūkumi
Telpās ieplūstošais gaiss nesasilst, tā rezultātā rodas auksti caurvēji, kas izraisa saaukstēšanās saslimšanas; Telpās ieplūstošais gaiss netiek attīrīts un filtrēts, tādēļ kopā ar gaisu telpā ienāk arī putekļi, insekti, un dažāda veida piesārņojums; Karstā vasarā dabiskā ventilācija vispār nestrādā vai ir neefektīva, jo gaisa temperatūra iekštelpās un ārpusē izlīdzinās, tāpēc izplūdes gaisvados nerodas nepieciešamā vilkme; Ziemā telpu apkurināšanai tiek patērēts apmēram divreiz vairāk enerģijas, jo biežās vēdināsanas dēļ siltais gaiss tiek izvadīts ārā.
Mehāniskā ventilācija
Mūsdienās, sakarā ar jaunu celtniecības tehnoloģiju rašanos, visbiežāk ēkās tiek ierīkota mehāniskā ventilācija, kuras darbības rezultātā gaiss tiek padots telpās un nosūkts no tām piespiedu kārtā, izmantojot ventilācijas iekārtas ar ventilatoriem. Gaisa apmaiņa telpā notiek mehāniski, izvadot no tās piesārņoto gaisu un pievadot svaigu, attīrītu un uzsildītu gaisu.
Mehāniskās ventilācijas priekšrocības
Padotais gaiss tiek sasildīts vai atdzesēts līdz vajadzīgajai temperatūrai Lai svaigais gaiss dzīvoklī neienestu pārāk daudz aukstuma, vienkāršākā iespēja uzsildīt gaisu ir ar īpašiem kaloriferiem. Plūstot caur tiem, gaiss sasilst. Vēdināt un vienlaikus taupīt siltumu palīdz rekuperācijas sistēmas. Jūs varēsiet ievērojami samazināt ekspluatācijas izdevumus, ja izvēlēsieties ventilācijas sistēmas, kas darbojas, pēc rekuperācijas (siltuma atguves) principa. To darbības pamatprincips ir ieplūstošā gaisa sasildīšana ar netīro, bet jau sasildīto gaisu. Iespējama pat 60%, bet ar atsevišķām iekārtām pat 80% siltuma atdošana ieplūstošajam gaisam, un tas nozīmē, ka papildus jāsilda tikai 20% apmainītā gaisa. Lai arī rekuperācijas iekārtas nav lētas, tomēr trijos, četros gados atmaksājas. Rekuperācijas sistēmā ietilpst ieplūdes un izplūdes ventilatori, klusinātaji, filtri un kaloriferi. Padotais gaiss tiek filtrēts, un ar attiecīgi piemeklētu filtru palīdzību tiek panākta attiecīga gaisa attīrīšanas pakāpe
Rekuperatori
Izplatītākie rekuperatoru veidi ir plākšņu rekuperatori un rotora rekuperatori.
Plākšņu rekuperators sastāv no plāna alumīnija plāksnēm un ir izveidots tā, lai no telpas izplūstošais gaiss nesaskartos ar telpā ieplūstošo svaigo gaisu.
Rotora rekuperators sastāv no plāna alumīnija gofrētas lentas, kas satīta rullī (rotorā) veido mazas šūnas caur kurām plūst gaiss. Gaisam plūstot caur rotora šūnām no telpas izplūstošais, siltais gaiss sasilda rotora daļu, kura rotoram griežoties nonāk pieplūdes gaisa zonā, sasildot pieplūdes gaisu.
Kāpēc nepieciešama gaisa filtrēšana
Mūsdienās, kad gaisa piesārņotības problēma kļūst aizvien aktuālāka, regulāra svaiga gaisa apmaiņa telpā ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, ja vēlamies dzīvot un strādāt kvalitatīvi. Nekvalitatīva gaisa telpā 70-80 % sastāda putekļi un mikroorganismi, kas telpās rodas dilstot grīdas krāsai, sairstot grāmatām, mēbeļu audumiem, paklājiem, segām, spilveniem, loboties cilvēku, mājdzīvnieku ādai, izkrītot matiem un dzīvnieku spalvai, sabirstot pārtikas produktu drupačām, kukaiņu mēsliem, tabakas dūmiem, kā arī no citiem avotiem, kas var kaitēt gan veselībai, gan sienām un mēbelēm, radot uz tām pelējumu. Pelējuma sēnīte ir viena no izplatītākajiem ieelpojamajiem alergēniem, kas apgrūtina elpošanu. Slikti ventilējamās telpās dzīvojoši vai strādājoši cilvēki cieš no sliktas pašsajūtas, biežām galvassāpēm, bezmiega, biežām saslimšanām, bērniem attīstās hroniskas saslimšanas, alerģija, nogurums. Gaisa filtrēšana un pats filtrs ir viena no būtiskākajām ventilācijas un kondicionējošās iekārtas sastāvdaļām.Tam jāaizsargā cilvēki, ventilējamās telpas, un pati iekārta ar ventilācijas kanāliem.

